Lai risinātu zema jaudas koeficienta problēmu iegremdētās loka krāsnīs, manā valstī parasti tiek izmantota kapacitatīvā kompensācija, ko parasti izmanto augsta sprieguma pusē. Tomēr augsta-sprieguma puses kompensācija neatrisina trīs-fāžu nelīdzsvarotību. Turklāt, tā kā īsa-tīkla induktīvā pretestība veido vairāk nekā 70% no sistēmas kopējās pretestības, augsta-sprieguma kompensācija efektīvi nesamazina īso-tīkla pretestību vai neuzlabo īso-tīkla jaudas koeficientu; tas arī nesasniedz mērķi palielināt transformatora jaudu,{10}}tā priekšrocības galvenokārt aprobežojas ar barošanas avotu.
Līdz ar to dažās iekārtās ir izmantota dubultā -kompensācijas pieeja-, pielietojot reaktīvās jaudas kompensāciju gan augstā-, gan zemā-sprieguma līmenī- jaunām krāsnīm, lai atrisinātu šīs problēmas. Kompensācija īsajā-tīkla galā ievērojami uzlabo jaudas koeficientu un samazina enerģijas patēriņu. -Reaktīvās jaudas kompensācijas ieviešana uz vietas, lai novērstu ievērojamo reaktīvās jaudas patēriņu un fāzes nelīdzsvarotību krāsns transformatora zemā-sprieguma{10}}tīklā-, vienlaikus palielinot jaudas koeficientu{12}}, ir tehniski uzticams un nobriedis risinājums ar izdevīgu izmaksu un ieguvumu attiecību{13}. Salīdzinot ar augsta-sprieguma kompensāciju, uz-reaktīvās jaudas kompensācija uz vietas zemā-sprieguma pusē piedāvā nepārspējamas priekšrocības, uzlabojot jaudas koeficientu, samazinot harmonikas, palielinot ražošanu un samazinot enerģijas patēriņu. Tomēr šī pieeja ir saistīta ar augstām izmaksām un pakļauj aprīkojumu skarbai darbības videi, ievērojami saīsinot tā kalpošanas laiku. Turklāt zema-sprieguma īssavienojuma-tīkla kompensācija var palielināt harmoniku līmeni, tādēļ ir nepieciešami pasākumi, lai nomāktu 3.- līdz 7.-kārtas harmonikas. tas palielina sākotnējos ieguldījumus, pagarina atmaksāšanās periodu un rada augstas pastāvīgās uzturēšanas izmaksas un zemu vispārējo ekonomisko efektivitāti. Tāpēc šī metode parasti ir piemērota tikai jaunbūvētām krāsnīm.